Sapnis... Dzīve
Pirms 20 gadiem mēs ar domubiedriem sanācām kopā, jo vēlējāmies grāmatā apkopot mūsu pašu – latviešu – sapņus par dzīvi. Jo mums katram ir sapnis. Un sapnis kļūst par mūsu dzīvi, ko piedzīvojam dienu no dienas.
Nereti kādas idejas vai ieceres īstenošana nenotiek gluži tā, kā sākotnēji iecerēts, bet galvenais ir tā iekšējā sirds balss, kas stiprina un saka - tas ir iespējams un tas ir vajadzīgs. Un jāteic, ka ir vērtības, kas 20 gadu laikā nav mainījušās, man arī šodien ir sajūta - ir svarīgi sapņot un piedzīvot dzīvi caur saviem personīgajiem sapņiem, pat ja dzīve met lokus un līkumus, un aizved pa citiem ceļiem, kas arī izrādās ļoti nozīmīgi un būtiski.
Es kādreiz nesapratu, kāpēc mani interesē tik dažādas jomas - komunikācija, žurnālistika, sabiedriskās attiecības, rakstītais vārds, masāža, rūpes par cilvēkiem, teātra māksla, vizuālā māksla, fotogrāfija, vienkārši būšana dabā, bērni un viņu prieks, instrumentspēle, savstarpējās sarunas, kas iedvesmo, vēlme uzklausīt un stiprināt otru.
Bet, gadiem ejot, sapratu, ka katrai manas dzīves mozaīkas daļai ir sava nozīme un vērtība, un tieši tās visas kopā man ļauj nonākt līdz tam, lai darītu un piedzīvotu to, kas man tik ļoti patīk - rakstīt, zīmēt, fotografēt, sarunāties ar cilvēkiem, palīdzēt katram ielūkoties pašam sevī, iedvesmot, vienkārši būt līdzās, radīt bērniem laimīgu bērnību un ticību cilvēkiem, pasaulei un dzīvei. Tāpēc es rakstu, uzklausu cilvēkus, fotografēju, esmu Dakteris Klauns, sniedzu pieskārienu un iespēju relaksēties ar karsto akmeņu masāžu, vadu izzinošas meistarklases rokraksta analīzē un analizēju rokrakstu cilvēkiem individuāli. Tam visam ir nozīme, un mums katram ir nozīme.
Jo dzīve ir sapnis un sapnis ir dzīve. 